Janvāris – ķīmija sadzīvē

“O fonds” projekta  “Apaļš kā pūpols!” ceturtais tematiskais mēnesis ir noslēdzies. Janvārī runājām par ķīmiju sadzīvē. Projektā iesniegtos darbus vērtēja mūsu eksperte – Dr. Jana Simanovska, Vides inženierzinātņu doktore, ķīmiķe, eksperte vides aizsardzības un izglītības projektos, rakstu autore žurnālam “VidesVēstis” un citiem izdevumiem, biedrības  “Ekodizaina kompetences centra” valdes priekšsēdētāja. 

Skolu projekta “Apaļš kā pūpols!” dalībnieki ir vecāko klašu skolēni, kam šogad jāpieņem lēmums, ko tad darīt tālāk, tāpēc arī mans pirmais jautājums ir saistībā ar karjeru. Kāds bija jūsu karjeras ceļš, vai viss bija skaidrs uzreiz pēc skolas?

To, ka man svarīga vides aizsardzība, es atklāju jau tīņa gados. Skolā man patika gan literatūra, gan matemātika un ķīmija. Galu galā izvēlējos ķīmiju, jo likās, ka tā ir vistuvāk vides aizsardzībai, un tā arī ir – ķīmijas zināšanas ir ļoti svarīgas gan vides, gan cilvēku veselības aizsardzībai. Studējot arī novēroju, ka pasniedzēji un laboranti ļoti nevērīgi attiecās pret darba drošību, vairākas manas kursabiedrenes studiju laikā dzemdēja bērniņus, kas nozīmē, ka viņas jau ar bērniņu vēderā izstaigāja visas laboratorijas un saelpojās visas ķīmiskās vielas, ar ko strādājām. Tāpēc viens studiju gads Vācijā man bija kā kultūršoks: tur bija ļoti augstas prasības pret darba drošību, un profesors uzreiz piekodināja visām studentēm:  ja kāda plāno vai gaida bērnu, nekavējoties pieteikties pie viņa. Viņš arī mūs informēja, ar kurām bīstamām vielām strādāsim, un kurās no tām var būt īpaši kaitīgas, tostarp, ar mutagēna ietekmi, tas ir, veicināt ģenētiskas mutācijas, kas var iedzimt nākamajās paaudzēs.

Projekts notiek jau otro gadu un jau otro gadu, runājot par vēža profilaksi, esam iekļāvuši tēmu – “Ķīmija sadzīvē”. Jaunieši nedēļas garumā veidos dienasgrāmatu, pierakstot visus ikdienā patērētos ķīmiskos produktus. Cik tad daudz mēs lietojam ķīmiju sadzīvē un kas no visa patērētā varētu būt tāds, kas ar laiku var izraisīt ļaundabīgas saslimšanas?

Mūsdienās sadzīves ķimikālijām, kas nonāk pie patērētājiem, ir ļoti augstas drošības prasības, un tādas, kas ir kancerogēnas, nemaz nav atļautas. Tomēr, nereti tās ir ķīmiski produkti ar visai bīstamām īpašībām, tāpēc ļoti svarīgi iepazīties ar drošības prasībām, kas norādītas uz iepakojuma, un noteikti ievērot dozēšanu. Tāpat arī nereti tie var saturēt vielas, kuru kaitīgās īpašības vēl nav pietiekami atklātas, vai arī hormonālo sistēmu bojājošas vielas, par kurām likumu prasības vēl ir tikai izstrādes procesā, vai nelielos piejaukumos citas bīstsmas vielas. Nekādā gadījumā bīstamie sadzīves ķīmiskie produkti nedrīkst nonākt mazo māsu vai brāļu rokās, tomēr ik pa brīdim notiek nelaimes gadījumi, kad kāds bērns ir iedzēris sadzīves ķīmijas līdzekļus. Piemēram, ir vairāki nelaimes gadījumi, kad bērni ir norijuši mazgājumo līdzekļu želejas kapsulas. Tam var būt ļoti sliktas sekas. Tāpēc ģimenē ar maziem bērniem šādas želejas kapsulas nemaz nevajadzētu pirkt.

Runājot par ļaundabīgām saslimšanām, to ietekmē ļoti daudz faktori, bet arī rinda ķīmisko vielu var tās izraisīt vai veicināt. Bet tās ne obligāti ir sadzīves ķīmijas produktos – jo, kā jau teicu, sadzīves ķīmijas produktiem ir ļoti augstas drošības prasības. Par vairākiem lauksaimniecībā izmantotiem augu aizsardzības līdzekļiem ir aizdomas, ka tie var būt kancerogēni, tāpēc svarīgi pēc iespējas mazāk tos izmantot, kā arī vienoties ar kaimiņiem, ka viņi brīdina par miglošanu, lai tajā laikā pēc iespējas neatrastos miglošanas tuvumā. Šobrīd par ļoti kaitīgu vielu uzskata bisfenolu A, kas var būt gan termočekos, gan arī konservu kārbās, un šobrīd Eiropā spriež par tā aizliegšanu: tas ir tikai laika jautājums. Tāpēc neburziet rokās čekus, un pēc iespējas mazāk ēdiet produktus no konservu kārbām: labāks ir stikla iepakojums. Arī benzīns ir iespējami kancerogēns, jo satur benzolu, tāpēc, uzpildot degvielu, jānostājas tā, lai nejustu degvielas tvaikus. Azbests, ko satur šīfera jumti, ir kancerogēns. Nereti cilvēki neapzinās tā bīstamību, novāc šīferi no jumtiem, neievērojot drošības prasības, un nevis nodod bīstamo atkritumu savācējiem, bet uzber uz ceļa. Tas ir sliktākais, ko darīt ar šīferi, jo mašīnām braucot, tas sadalās mazos gabaliņos un veido putekļus, un tieši putekļi ir tie, kas, nokļūstot plaušās, var izraisīt ļaundabīgos audzējus. Šādos gadījumos, ja to novērojat, ir jāzvana policijai, jo tas ir kaitīgi visiem, kas pa to ceļu ies. Smēķēšana un pārāk liela sauļošanās arī izraisa ļaundabīgos audzējus.

Vai cilvēkiem būtu jamaina savi ikdienas patēriņa paradumi un cik tas ir vienkārši vai grūti izdarāms mūsdienu sabiedrībā?

Protams, ir iespējams mainīt savus paradumus, un to ir vēlams darīt! Nereti cilvēki saka – viss tāpāt jau ir saindēts, no visa var nomirt, tāpēc nav jēgas pat pūlēties. Bet tā nebūt nav – mums nodarītais kaitējums ir atkarīgs no devas, un, ja arī no visa kaitīgā izvairīties nevaram, ļoti daudz ko varam samazināt. Protams, paradumu maiņa ir grūta, un mēs zinām jau ar atkritumu šķirošanu: ikviens ir dzirdējis, ka to vajag darīt, bet ne visi to dara, un meklē dažādus attaisnojumus savai bezdarbībai. Tomēr, solīti pa solītim, mēs varam mainīt paradumus. Galvenais ir sākt, varbūt pa vienam paradumam, pa mazam solītim, un priecāties un paslavēt pašam sevi, ja izdodas.

Kas ir tas minimāli optimālais, ko ikvienam cilvēkam ikdienā vajadzētu ņemt vērā, saistībā ar ķīmijas lietošanu sadzīvē?

Es nereti saku, ka nevis ķīmija ir kaitīga, bet gan ķīmijas zināšanu trūkums ir kaitīgs. Zināšanas mums ļauj sevi pasargāt! Tāpēc noteikti lasām drošības instrukcijas, sadzīves ķīmiju izmantojam tikai tā, kā uz iepakojuma norādīts, un neizmantojam nevajadzīgi bīstamas lietas, piemēram, pesticīdus savā dārziņā noteikti nevajadzētu lietot. Es arī iesaku izmantot preces ar atzītu ekomarķējumu, jo tur būs mazāk iespējami kaitīgu vielu. Un – atkal – arī šeit vajadzīgas zināšanas, lai atšķirtu uzticamu ekomarķējumu no zaļmaldināšanas. Šajā ziņā arī biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” izstrādātā bezmaksas aplikācija var jums palīdzēt – meklējiet mājaslapā ekodizains.org. un ekomarkejums.lv

Janvāra mēnesī projekta “Apaļš kā pūpols!” dalībnieces –  Tukuma 2. vidusskola, Tukuma Raiņa vidusskola un Zemgales vidusskola pētīja un apkopoja informāciju par ķīmiju sadzīvē un tās ietekmi uz veselību un, balstoties uz iegūtajām zināšanām, izveidoja dienasgrāmatu. 

Janvāra mēneša uzvarētājs – Tukuma 2. vidusskola.

Apsveicam ar pirmo uzvaru šajā projektā un sūtām “Tukuma piens” kārumus.

Projekta dalībnieku darbi par tēmu “Ķīmija sadzīvē” ir apskatāmi te, zemāk.

T2vsk_kimija_sadzive

Zevid_kimija_sadzive

TRgimnazija_kimija_sadzive