Tautas medicīna un vēzis: vai pH diēta nogalina vēža šūnas?

Autore: uztura speciāliste Ksenija Andrijanova

Skābju – sārmu līdzsvars. Izklausās visnotaļ zinātniski un ķīmiski. Ar šādu šķietamu nopietnību mūs vilina uztura veids, ko mēdz saukt par “sārmainu diētu” vai “pH diētu”. Grāmatas par šo tēmu tiek tirgotas visās Latvijas grāmatnīcās, un arī pavisam respektabli mediji, tajā skaitā arī televīzija, ir veidojuši par to rakstu un video materiālus. Diēta sola samazināt svaru un nepieļaut vairāku slimību rašanos. Šo slimību starpā ir arī vēzis, kas cilvēkiem, kuri tikko uzzinājuši par šo diagnozi, var likties kā īsts cerības stariņš.  Vai tiešām šāds uztura veids var attālināt vai dziedēt onkoloģisko saslimšanu? Vai šāda diēta ir zinātniski pamatota? Uz šiem jautājumiem atbildēs onkologs ar gandrīz 40 gadu darba pieredzi onkoloģijā, Latvijas onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs Vilnis Sosārs.

Kāpēc šim uztura veidam ir nosaukums “pH” diēta?

Iespējams, kāds vēl atceras skolas ķīmiju – pH ir skaitlis, kas apzīmē ūdeņraža jonu koncentrāciju šķīdumā. Ko tas nozīmē praksē? Jebkuram šķīdumam, vai tas ir mūsu organisma šķidrums, vai dzēriens no pudeles, vai produkts, ir iespējama sava īpaša ķīmiskā vide. Tā var būt skāba, sārmaina vai neitrāla. Pēc šādām kategorijām tiek iedalīti diētā piedāvātie produkti. Piemēram, par skābajiem produktiem tiek uzskatīta gaļa, cukurs  un piena produkti, par sārmainajiem – augļi un dārzeņi. Cilvēkam tiek piedāvātas tabulas un saraksti ar produkta vidi, lai viņš zina, ko drīkst un nedrīkst iekļaut savā ēdienkartē. Tiek uzskatīts, ka sārmaini produkti veicina veselību, kamēr skābie bojā mūsu organisma audus.

Pirmie signāli tam, ka šī diēta ir apšaubāma, ir klāt – ierobežojoša ēdienkarte un primitīvs skatījums uz organisma procesiem neliecina par nopietnu pieeju.

Vai pH diēta tiešām dara, ko sola?

pH diēta ir rādījusi mītu, ka skābs ir slikts, kamēr sārmains ir sinonīms veselībai. “Ķermeņa normālais pH svārstās robežās no 7.36 līdz 7.4. Tomēr dažādās ķermeņa vietās tas var atšķirties, piemēram, kuņģī ir skāba reakcija, bet, sākot ar divpadsmit pirkstu zarnu, tai ir jābūt sārmainai, lai notiktu pareiza aizkuņģa dziedzera fermentu aktivēšanās un pareiza barības šķelšanās un uzsūkšanās,” stāsta Dr. med. Sosārs. Ko tas nozīmē? Katra vide ir laba vide, ja vien uztur tai no dabas paredzēto pH. Tā rada labvēlīgus apstākļus, lai organisma procesi strādātu saskaņoti. Eksperts zina stāstīt, ka, ja skābajā kuņģī būtu sārmaina vide, tas nemaz nespētu sadalīt taukus sīkās lodītēs. Proti, katram gremošanas segmentam ir savs pH, un tā izjaukšana nozīmētu aplamu vielmaiņu. Īpaši svarīga ir asins plazmas pH nemainīga stabilitāte – pat vismazākās nobīdes var apdraudēt pacienta dzīvību.

Kā mēs varam redzēt, jebkādi centieni izmainīt mūsu organisma pH noved pie bēdīgām sekām. Bet vai tas vispār ir iespējams, patērējot pārtiku? Izrādās, ka īsti nē.

Pārtika var izmanīt vien urīna pH. Un labi vien, ka tā – citādāk daži produkti būtu nudien bīstami veselībai.

Vai pH diēta ietekmē vēzi?

Taujāts, vai viņa praksē bijuši gadījumi, kad pacienti pievērsās pH diētai, Dr. med. Sosārs atbild apstiprinoši.

Cilvēki, cerībā, ka sārmaina vide novērsīs ļaundabīgu audzēju, panāca pretējo efektu un iekavēja procesu vēl vairāk.

“Diētai pacienti pievērsās, jo novilcināja vēža savlaicīgu ārstēšanu un atteicās no cita veida speciālās terapijas. Rezultātā audzēji bija ielaistā stadijā, bet pacientu galvenās rūpes bija nepārtraukti meklēt sārmainu pārtiku pēc tabulām. Diētā bija maz Latvijā audzētu dārzeņu un augļu, toties bija pārsvarā no dienvidiem importētie produkti, kas ir dārgāki un ne visur pieejami. Liekas, ka daudz laika pagāja kādam tos meklējot un piegādājot, jo pacienti paši to nespēja veikt,” stāsta onkologs. Kā tas bieži vien notiek, pacienti, cerot uz izdziedēšanos, nepievērsa pienācīgu uzmanību un pūles pamata terapijai. Tā tika zaudēts vērtīgs laiks un iespēja izārstēties.

 

Vai pH diēta der kā pamata vai papildu metode?

Diemžēl brīnums atkal izrādījies mīts – pH diēta onkoloģijā pati par sevi nostrādāt nevar. “Ja ar šo metodi kāds ir izārstējis vēzi, tad ir tikai divas iespējas – vai nu diagnoze ir nepareizi uzstādīta  – un tā var gadīties –, vai arī pacients nav stāstījis par speciālo terapiju, kuru ir saņēmis vai saņem. Zinātnisku pierādījumu šai metodei nav,” secina onkologs.

“Arī kā papildus terapija tā neder,” viņš atzīst, kaut norāda, ka daži no produktiem, ko piedāvā diēta, ir veselīgi. Ir labi, ja pacienti uzturā lieto vairāk saknes, dārzeņus, augļus, īpaši vietējās izcelsmes. Pašmāju produkti ir gana kvalitatīvi un garšīgi. Taču atslēga slēpjas produktu bagātajā vitamīnu un minerālvielu klāstā, nevis to skābajā vai sārmainajā vidē.

 

Rakstu sērija veidota nodibinājuma “O fonds” projekta “Tautas medicīna un vēzis” ietvaros. Citus rakstus, kas apskata kāda tautas medicīnas līdzekļa iespēju ārstēt vēzi, meklē te: http://ofonds.lv/noderiga-informacija/tautas-medicina-un-vezis/

Par nodibinājumu: “O Fonda” misija ir mazināt vēža postošo ietekmi Latvijas sabiedrībā.  Fonds ir dibināts 2005. gada 22. aprīlī, un kopš 2017. gada uzsāka aktīvu sadarbību ar pieredzējušiem jomas speciālistiem diagnostikas, zinātnes, ārstniecības un paliatīvās aprūpes jomā. Vairāk informācijas: www.ofonds.lv

Raksts tapis ar Rīgas Domes Labklājības departamenta līdzfinansējumu.