Tiesība uz cienīgu nāvi

 

2019. gada 23. aprīlī Tiesībsarga birojā iesākām ļoti aktuālo diskusiju par cilvēka tiesībām uz cienīgu nāvi. Daudz runājām par to, ka nav nepieciešamais sociālais nodrošinājums, ir nesakārtota veselības aprūpe un ir haotiska informācijas pieejamība. Viedokļi atšķīrās saistībā ar eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Tika vētīti riski, arī juridiskie aspekti un citu valstu pieredze. Vairums diskutētāju tomēr viesa pārliecību, ka cilvēkam noteiktos fiziskos un mentālos stāvokļos būtu jābūt izvēlei aiziet no dzīves pašam. Jāņem vērā, ka katrs no mums ir ar savu unikālo dzīves pieredzi un unikālo izpratni par nāvi. Kas vienam nozīmē visa beigas, citam – pāreju jaunā stadijā. Demokrātiskā valstī būtu jārespektē katra cilvēka individuālā izpratne par nāvi un arī viņa vēlme aiziet no dzīves kritiskos dzīves apstākļos.