“O fonds” intervē VMNVD par valsts atbalstu onkoloģiskiem pacientiem

  1. Lūdzu izstāstiet, kas tie ir par 14 tūkstošiem, un kas var pretendēt uz šo atbalstu, runājot par onkoloģiskajiem pacientiem.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” (turpmāk – Noteikumi) gadījumos, ja diagnoze nav iekļauta šo Noteikumu 1. pielikumā “Slimības, kuru ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tiek kompensēti” un attiecīgās slimības ārstēšanā bez konkrēto zāļu lietošanas nav iespējams uzturēt pacienta dzīvības funkcijas vai arī, ja diagnoze ir iekļauta šo Noteikumu 1. pielikumā, bet Kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas nevienas zāles attiecīgās diagnozes ārstēšanai, Nacionālais veselības dienests (NVD) var lemt par zāļu iegādes izdevumu kompensāciju pacientam individuālā kārtībā.

Individuālās kompensācijas gadījumā valsts  kompensē zāļu iegādes izdevumus ne vairāk kā 14 228,72 eiro apmērā – vienam pacientam 12 mēnešu periodā.

  1. Kāda ir kārtība, lai pacients varētu saņemt šo atbalstu un cik ilgi tas prasa?

NVD lemj par zāļu piešķiršanu individuālā kārtībā, pamatojoties uz personas iesniegumu, kam pievienots attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija lēmums.

Noteikumi nosaka, ka zāļu iegādes izdevumus valsts kompensē periodam, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Ja pacientam zāles nepieciešamas arī pēc 12 mēnešu terapijas, NVD ir jāiesniedz jauns iesniegums un no jauna sagatavots konsilija lēmums.

  1. Vai ir vēl kādas valsts finansiāla atbalsta formas, kuras pacients var saņemt, lai ārstētos Latvijā?

Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt, vēršoties sava ģimenes ārsta praksē. Ģimenes ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā nosūta pacientu uz valsts apmaksātām pārbaudēm (laboratoriskās analīzes, izmeklējumi u.c.), pie ārsta-speciālista (piemēram, onkologa, ķirurga) vai noteikta pakalpojuma saņemšanai slimnīcā. Katru gadījumu ārsts izvērtē individuāli.

Vienlaikus aicinām konsultēties ar Labklājības ministrijas speciālistiem. Piemēram, 2017. gada nogalē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir iekļauti grozījumi par onkoloģisku pacientu tiesībām saņemt psihosociālu rehabilitāciju.

  1. Vai jūs atbalstiet pacienta ārstēšanos ārzemēs un cik lielā apjomā? Kā notiek šis process? Vai atbalsts tiek sniegts arī diagnostikas veikšanai, piemēram, specifisku laboratorisku izmeklējumu veikšanai?

Ja neviena no ārstniecības iestādēm, kas ir noslēgusi līgumu ar NVD, nevar nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu (turpmāk – VAP) Latvijā un par to ir saņemts pamatots ārstniecības iestādes atzinums (konsilija lēmums), kā arī ja VAP ietilpst valsts apmaksātajos pakalpojumos un VAP personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, nav iespējams sniegt Latvijā tādā termiņā, kas ir medicīniski pamatots, ņemot vērā personas tā brīža veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību, tad personai ir tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu VAP citā dalībvalstī (Eiropas Savienības dalībvalstī, Norvēģijā, Islandē, Lihtenšteinā vai Šveicē) tādā apjomā, kādā persona varētu saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātu VAP Latvijā.

VAP saņemšanai citā dalībvalstī netiek noteikts finansējuma apmērs, bet saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1529 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” NVD, pieņemot lēmumu par S2 veidlapas izsniegšanu, ir tiesības noteikt dalībvalsti un VAP sniedzēju, ņemot vērā ekonomiskā izdevīguma apsvērumus.

Pamatojoties uz personas iesniegumu un attiecīgās ārstniecības nozares ārstu konsilija atzinumu, kurā norādīts nepieciešamais pakalpojums, kā arī pamatojums, vai šis VAP personai ir nepieciešams, lai novērstu dzīvības funkciju vai veselības stāvokļa neatgriezenisku pasliktināšanos, ņemot vērā personas veselības stāvokli izvērtēšanas brīdī un paredzamo slimības attīstību, un medicīniski pamatoti iemesli, kādēļ personai attiecīgo VAP nepieciešams saņemt citā valstī, tiek ierosināta administratīvā lieta.

Jāņem vērā, ka personai nepieciešamais plānveida VAP netiek sniegts klīnisku pētījumu ietvaros, kā arī tam neizmanto eksperimentālu ārstniecības tehnoloģiju.

Vairāk informācijas par S2 veidlapu var uzzināt šajā saitē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/veselibas-aprupe-es/s-veidlapas/s2-veidlapa

  1. Kas ir tipiskās atbalsta jomas?

Visbiežāk citā dalībvalstī tiek sniegti šādi VAP:

  • ārpusģimenes cilmes šūnu transplantācija;
  • himērisma analīze pēc real time PCR;
  • minimālas reziduālas slimības kontrole pēc PCR;
  • beta aplikatoru brahioterapija acij;
  • acs radzenes transplantācija;
  • aknu transplantācija bērniem.
  1. Ar kurām ārvalstu klīnikām NVD ir noslēgta sadarbība? 7. Vai jūs atbalstiet pacientus, ja viņi ir izvēlējušies klīniku, ar kuru NVD nav noslēgta sadarbība?

Sadarbības līgumi netiek slēgti.

  1. Bieži saskaramies ar pacientu sūdzībām par to, ka viņu ārstējošais ārsts nav laikus diagnosticējis ļaundabīgo saslimšanu, nav nosūtījis uz vajadzīgajiem izmeklējumiem, kā rezultātā vēzis ir izplatījies un ir nozīmīgi iedragājis pacienta veselību. Esmu dzirdējusi, ka šādā situācijā pacientam pastāv iespēja saņemt kompensāciju. Lūdzu izstāstiet sīkāk, kas tā ir par iespēju un kas pacientam jādara, lai pieprasītu kompensāciju.

Pacientam ir tiesības vērsties valsts organizētajā Ārstniecības riska fondā (ĀRF). Tā mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā, kas ir ievērojami pieejamāks un ātrāks.

Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par:

  • viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu), kuru ar savu darbību vai bezdarbību nodarījušas ārstniecības iestādē strādājošās ārstniecības personas vai radījuši apstākļi ārstniecības laikā;
  • izdevumiem, kas saistīti ar ārstniecību, ja ārstniecība ir bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības personas vai apstākļu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta dzīvībai vai veselībai.

Atlīdzību pacientam izmaksā par kaitējumu, kas nodarīts pacientam pēc 2013. gada 25. oktobra. Iesniegums ĀRF jāiesniedz ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.

No ĀRF līdzekļiem atmaksājami ir tikai tie ārstniecības izdevumi, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu pacienta veselībai nodarīto kaitējumu, nevis tādi izdevumi, kas veikti maksājot par veselības aprūpes pakalpojumu, kas nodarīja kaitējumu pacienta veselībai. Tāpat arī netiek atmaksāti tādi izdevumi, kas nav ārstniecības izdevumi/saistīti ar ārstniecību, piemēram, transporta izdevumi, kā arī netiek atmaksāti apdrošinātāju jau atmaksātie izdevumi.

Pacientam ir tiesības uz atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, neatkarīgi no tā, vai tiek sniegti valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi vai maksas pakalpojumi.

Maksimālais atlīdzības apjoms ir paredzēts 142 290 eiro apmērā par nodarīto kaitējumu pacienta dzīvībai vai veselībai (tajā skaitā arī morālo kaitējumu), kā arī atlīdzība par pacienta ārstniecības izdevumiem šo izdevumu apmērā, bet ne vairāk kā 7114,36 eiro (līdz 2014. gada 1. janvārim) vai 28 460 eiro (par pacienta ārstniecības izdevumiem, kas nepieciešami, lai novērstu kaitējuma sekas, ja kaitējums izdarīts pēc 2014. gada 1. janvāra).

  1. Vai kompensāciju var pieprasīt pacienta radinieki, ja pacients pats nav spējīgs kārtot šos jautājumus vai arī pacienta nāves gadījumā?

ĀRF ir tiesības vērsties:

  • pacientam, kura veselībai ir nodarīts kaitējums;
  • pacienta pārstāvim:

– vienam no bērna vecākiem, ja pacients ir nepilngadīgs;

– pilnvarotajam pārstāvim, iesniedzot vai uzrādot NVD pilnvaras oriģinālu;

– pacienta mantiniekam, ja pacients ir miris, iesniedzot vai uzrādot NVD apliecības par laulātā mantas daļu vai mantojuma apliecības oriģinālu.

Civillikums nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku. Tādējādi citu personu var atzīt par pilntiesīgu mirušās personas tiesību pārņēmēju, tostarp arī tiesību saņemt atlīdzību no ĀRF pārņēmēju, ja tā ir kļuvusi par mantinieku un saņēmusi mantojuma apliecību. Pacienta nāves gadījumā atlīdzību izmaksā pacienta mantiniekam proporcionāli mantojuma daļai, ja ir iesniegts atlīdzības prasījuma iesniegums un mantojuma apliecība, kas apliecina mantinieka tiesības uz visu mantojumu vai noteiktu tā daļu.

Vairāk informācijas par iesnieguma iesniegšanu ĀRF var uzzināt šajā saitē: http://www.vmnvd.gov.lv/lv/nvd-pakalpojumi/iesniegums-rstniecbas-riska-fondam

  1. Bieži vien apkopojot gan personiskos, gan valsts atbalsta līdzekļus pacienta ārstniecībai tik un tā nepietiek finansējuma. Kā jūs ieteiktu rīkoties katram konkrētam cilvēkam, kurš ir nonācis šādā neapskaužamā situācijā?

Ja pacients nevar samaksāt par slimības ārstēšanai nepieciešamajām zālēm vai VAP, pacients var vērsties attiecīgas pašvaldības sociālajā dienestā, jo pašvaldībai saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. pantu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta trešo un ceturto daļu ir tiesības piešķirt personai pabalstu VAP pieejamības nodrošināšanai.

  1. VMNVD ir konsultāciju tālrunis. Kāda veida konsultāciju onkoloģiskie pacienti var saņemt pa šo tālruni?

NVD Klientu apkalpošanas centra bezmaksas informatīvais tālrunis 80001234 sniedz konsultācijas par:

  • vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu (dzemdes kakla, krūžu un zarnu vēža skrīnings);
  • onkoloģijas “zaļo koridoru”;
  • ārstniecības iestādēm, kuras sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus (ārstu-speciālistu konsultācijas, izmeklējumus u.c.);
  • S2 veidlapu – saņemšanas iespējas; kādi dokumenti nepieciešami; palīdzība veidlapas aizpildīšanā;
  • pacienta iemaksām – par kādiem pakalpojumiem ir jāveic pacienta iemaksas; cik lielā apmērā ir jāveic pacienta iemaksas; no pacienta iemaksām atbrīvotās iedzīvotāju grupas;
  • c.
  1. Kādus vēl valsts izstrādātus informatīvus resursus jūs variet ieteikt onkoloģiskajiem pacientiem?

Atbildes uz interesējošiem jautājumiem par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģiskajiem pacientiem var saņemt:

  • zvanot uz NVD Klientu apkalpošanas centra bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās plkst. 8.30 līdz 17.00);
  • rakstot NVD Klientu apkalpošanas centram e-pastu uz info@vmnvd.gov.lv.
  1. Mūsu fonda mērķis ir veicināt efektīvas vēža diagnostikas un ārstēšanas pieejamību Latvijā. Jau astoņu mēnešu garumā sniedzam 100% finansiālu atbalstu limfomas pacientiem, lai viņi varētu veikt PET/CT izmeklējumu. Sakiet, lūdzu, kad šis atbalsts tiks iekļauts valsts kompensējamo izmeklējumu sarakstā, jeb, precīzāk, no kura mēneša onkoloģiskie pacienti, tai skaitā limfomas pacienti, kam šis izmeklējums ir vitāli svarīgs, varēs saņemt šo izmeklējuma par valsts naudu.

Pērnā gada decembrī ir veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 “Veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1529), nosakot, ka NVD ir jāveic pozitronu emisijas tomogrāfijas ar datortomogrāfiju (PET/DT) pakalpojuma sniedzēju atlase un līgumi ar atlasītajiem pakalpojumu sniedzējiem jānoslēdz līdz 2018. gada 1. jūlijam. Tāpat ar šiem grozījumiem noteikts, ka, sākot ar 2018. gada 1. jūliju, PET/DT izmeklējumi tiks apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, ja par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis ārstu konsilijs un ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju konkrētās lokalizācijās (t.i., krūts vēzis; bronhu, plaušu vēzis; resnās un taisnās zarnas vēzis; melanoma).

  1. gada 17. maijā noslēdzās pretendentu pieteikšanās PET/DT pakalpojuma sniegšanas atlasei un šobrīd NVD ir uzsācis pieteikumu izskatīšanu.

Kopš grozījumu veikšanas pērnā gada decembrī NVD ir saņēmis vēstuli no Latvijas Pediatru Onkohematologu asociācijas, kurā speciālisti rosina veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos un paplašināt pacientu grupas, kurām ir pieejams valsts apmaksāts PET/DT izmeklējums (tajā skaitā iekļaujot pacientus ar limfomām). NVD šo vēstuli ir izskatījis un ir sniedzis asociācijai atbildi, ka plāno rosināt šo ieteikumu īstenošanu, paplašinot pacientu grupas, kurām ir pieejami valsts apmaksāti PET/DT izmeklējumi.

Taču, ņemot vērā, ka 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā, ar kuriem izslēgts deleģējums Ministru kabinetam noteikt veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, šobrīd Noteikumi Nr. 1529 ir piemērojami, bet tajos nav iespējams veikt grozījumus, jo deleģējošā norma ir izslēgta. Turklāt 2018. gada 1. janvārī stājās spēkā Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas cita starpā dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt no valsts budžeta finansējamos veselības aprūpes pakalpojumus, to sniegšanas un apmaksas kārtību.

Saistībā ar šīm izmaiņām NVD un Veselības ministrija šobrīd strādā pie jaunu Ministru kabineta noteikumu izstrādes, kas, sākot ar 2018. gada 1. septembri, noteiks veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību. Šī procesa ietvaros, sadarbojoties ar nozares speciālistiem, plānots pārskatīt un pilnveidot arī PET/DT pakalpojuma apmaksas nosacījumus, tajā skaitā ņemot vērā Latvijas Pediatru Onkohematologu asociācijas ieteikumus.

Līdz ar to aicinām sekot līdzi jauno Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesam, kura ietvaros noteikti tiks organizēta arī sabiedriskā apspriede un būs iespējams iepazīties ar veiktajiem papildinājumiem.

  1. Kopš 2016. gada ir iesniegts projekts mūsdienīgas un ļoti nepieciešamas patoloģijas laboratorijas izveidei. Tā izmaksas ir 3,5 miljoni eiro. Lūdzu sniedziet informāciju, kad šī laboratorija tiks izveidota un uzsāks reālu darbu?

Šis jautājums ir Veselības ministrijas kompetencē.

  1. Kādas vēl ir ieceres, lai valstī efektivizētu vēža diagnostiku un ārstēšanu? Piebildīšu, ka ar vispārējo onkoloģijas plānu esam iepazinušies un mūs interesē konkrēti pasākumi konkrētā laika nogrieznī.

Attiecībā uz valsts kompensējamajiem medikamentiem – NVD katru gadu veic aprēķinus, kas tiek iekļauti jaunās politikas iniciatīvās par nepieciešamo papildu finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem jaunu onkoloģisko zāļu iekļaušanai Kompensējamo zāļu sarakstā.

Savukārt pakalpojumu jomā, ņemot vērā, ka onkoloģijas joma ir viena no prioritārajām jomām veselības aprūpē, NVD, izstrādājot izmaiņu ierosinājumus normatīvajiem aktiem saistībā ar onkoloģijas jomu, ņem vērā vadošo asociāciju un speciālistu viedokļus. Taču jāatzīmē, ka valsts apmaksāto pakalpojumu klāsts un tā paplašināšanas iespējas ir atkarīgas no pieejamo valsts budžeta līdzekļu apjoma.

Liels paldies par izsmeļošajām atbildēm! Šī informācija ir ļoti noderīga gan vēža pacientiem, gan organizācijām, kas cenšas piesaistīt finansējumu pacientu atbalstam.