NOVEMBRIS – RADONA GĀZE

Skolu projekta „Apaļš kā pūpols!” novembra tēma bija radona gāze, kas uzkrājoties mājokļos var būt bīstama cilvēku veselībai un pat izraisīt plaušu vēzi. Lai vairāk uzzinātu par šo bīstamo vielu, sazinājāmies ar Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra Licenču un reģistru daļas Projektu koordinatoru Andri Romanu un guvām atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem.

Radona gāze. Kas tā ir, kādēļ mums par to būtu jārunā?

Radons ir ķīmiskais elements ar simbolu Rn un atomskaitli 86 (tā nozīmīgākais un visilgāk dzīvojošais radioizotops ir 86Rn222 ar pussabrukšanas periodu 3,823 dienas) – ir inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, tā ir 7,5 reizes smagāka par gaisu. Labi šķīst ūdenī un organiskos šķidrumos. Radona radioaktīvā sabrukšana veido alfa starojumu, kam ir augsts radiotoksiskums. Alfa starojuma radioaktivitāti gaisā nosaka bekerelos uz gaisa kubikmetru (Bq/m3), t.i., sabrukšanu skaits vienā sekundē viena kubikmetra gaisa tilpumā.

Viens no galvenajiem radona gāzes avotiem ir zemes dzīles. Tieši teritorijas ģeoloģiskā uzbūve nosaka vislielākos riskus radona paaugstināšanai cilvēka dzīves vidē. Radona dabiskā izcelsme nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla. Radons ir iežos esošā dabīgā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes produkts. Nelielu radona daudzumu satur arī dabasgāze, dažādi būvmateriāli un artēziskie ūdeņi.

Cik liela ir šīs gāzes izplatība Latvijā? Kur tā krājas?

Ņemot vērā Latvijas teritorijas ģeoloģisko uzbūvi, vidējā koncentrācija Latvijā ir zema, zemāka kā Igaunijā, bet apmēram vienā līmenī ar Lietuvu, taču atrodamas atsevišķas vietas un ēkas ar paaugstinātu koncentrāciju. 2016.gada novērtējums Latvijā liecina, ka paaugstināta koncentrācija iespējama 5% no mājsaimniecībām.

Uzkrājas reti vēdināmās telpās ar pasīvu ventilāciju, pagraba, puspagraba un pirmā stāva telpās.

Mūsu mājokļos tā iekļūst pa plaisām grīdās un sienās, porām sienās/būvmateriālos, konstrukciju savienojumu vietās, pa plaisām ap caurulēm un komunikāciju ievadiem un lietojot ūdeni no dziļurbumiem.

Ko mēs katrs varam darīt, ja konstatējam, ka mūsu mājoklī vai darba vietā uzkrājas radona gāze?

Radona gāze ir dabiskas izcelsmes jonizējošais starojums.

Cilvēks ar savu darbību nevar ietekmēt tā rašanos, bet ar preventīviem pasākumiem var samazināt tā klātbūtni mājokļos, un līdz ar to arī ietekmi uz veselību.

Radona ietekmi uz veselību iespējams samazināt dažādos veidos:

  • Uzlabojot ēkas ventilāciju;
  • Likvidējot plaisas ēkas konstrukcijā, kā arī veicot papildus sienu un grīdu hermetizāciju;
  • Uzlabojot ventilāciju zem grīdām;
  • Ierīkojot radona nosēdtilpņu sistēmu – tilpnes var būt aktīvas (ar ventilatoru) un pasīvas;
  • Ierīkojot sistēmu, kas ļauj ēkā uzturēt pozitīvu gaisa spiedienu.

Ņemot vērā to, ka radona gāze ir 7,5 reizes smagāka par gaisu, tā vienmēr uzkrājas zemākajā līmenī, respektīvi mājoklī, tas būs pagrabtelpās un dažreiz pirmā  stāva telpās. Tās ir telpas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība, vērtējot preventatīvo pasākumu nepieciešamību.

Jāņem vērā, ka viena veida preventīvie pasākumi var nederēt jebkurai ēkai – tāpat tie nav piemēroti jebkādam radona apjomam. Tāpat iespējami gadījumi, kuros ir nepieciešami dažādu veidu preventīvie pasākumi, lai veiksmīgi atrisinātu radona problēmu.

Radona gāzi saista arī ar plaušu vēzi. Cik liels ir risks saslimt ar vēzi šīs gāzes ietekmē?

Radona gāze cilvēka organismā nokļūst, galvenokārt, ieelpojot un izdalās – izelpojot.

Cilvēks nejūt, ka tiek pakļauts radona gāzes iedarbībai, jo tai nav kairinošu efektu un citu brīdinājuma pazīmju un tā nerada akūtus veselības traucējumus.

Ilgstošā laika periodā ieelpotās radioaktīvās daļiņas nonāk plaušās un nogulsnējas elpceļu šūnās, bojājot šūnu DNS, kā rezultātā var rasties ļaundabīgas izmaiņas šūnās un pat plaušu vēzis. Smēķēšana kā papildus faktors radona ietekmei plaušu vēža attīstību ievērojami paātrina, tādējādi smēķētājiem ir lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi nekā nesmēķētājiem. Pasaules veselības organizācija norāda, ka pētījumos pierādīts, ka, piemēram, ASV radons ir otrais biežākais plaušu vēža cēlonis pēc smēķēšanas (15 000 līdz 22 000 plaušu vēža izraisītu nāves gadījumu ASV katru gadu ir saistīti ar radonu). Preventīvie pasākumi ir regulāri vēdināt telpas un atmest smēķēšanu.

Kādas ir VVD aktivitātes saistībā ar radona gāzi?

2016.gadā VVD RDC veica radona gāzes mērījumus 447 mājsaimniecībās, konstatējot vidējo koncentrāciju – 74 Bq/m3. Eiropas reģionā vidējā koncentrācija ir 98 Bq/m3. 30 mājsaimniecībās koncentrācija pārsniedza 200 Bq/m3, tostarp divās mājsaimniecībās Daugavpils reģionā.

2017.gadā VVD RDC veica radona koncentrācijas novērtējumu 197 uzņēmumu/iestāžu 243 ēkās, konstatējot: 1) vidējo koncentrāciju 75 darba vietu ēkās – 47 Bq/m3; 2) vidējo koncentrācija 97 skolu (vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs) ēkās – 90 Bq/m3; 3) vidējo koncentrāciju 71 pirmskolas izglītības iestāžu ēkās – 67 Bq/m3.

Pēc valsts mēroga novērtējumu veikšanas VVD ikdienā nodrošina konsultāciju sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem par pasākumiem radona gāzes samazināšanai ēkās un veic indikatīvus mērījumus apdzīvotās telpās pēc pieprasījuma.

Projekta „Apaļš kā pūpols!” dalībniecēm – Špoģu, Vaboles un Zemgales vidusskolām Daugavpils novadā novembra uzdevums bija veikt radona mērījumus un izveidot par to prezentāciju. VVD jau oktobra beigās radona mēraparātus nogādāja katrā skolā, un mēneša laikā skolēniem bija iespēja pārbaudīt, cik liela ir radona koncentrācija skolās. Pūpolprojektā ieguvēji ir visi, taču arī šomēnes garšīgas balvas no mūsu atbalstītāja A/S „Latvijas Maiznieks” ceļos pie Vaboles vidusskolas! Paldies visiem dalībniekiem par ieguldīto enerģiju un darbu!

Īpašu pateicību par sadarbību vēlamies izteikt Valsts vides dienestam.

Ar skolēnu paveikto varat iepazīties zemāk:

Radons_Špoģu vsk

Radons_Vaboles vsk

Radons_Zemgales vsk